aprīlis – oktobris
Maršruta karte
Apraksts
Laiks:
Attālums no Rīgas:
94 km
Pieturas punkti:
Kandava, Sabile, Kalnmuiža, Aizdzire, Valdeķi, Jaunkandava
Aptuvenais ilgums:
1 diena
Garums:
40 km
Transporta veids:
velosipēds
Piezīmes:
Abavas kreisajā krastā ceļi pārsvarā ir ar grants segumu. To atsevišķi posmi var būt sliktas kvalitātes. Ar velosipēdu jābrauc uzmanīgi, jo Kandavas – Sabiles posms ir šaurs un līkumots ceļš.
Maršruts ietver 10 skaistākās Abavas senlejas skatu vietas. Skaistākie skati atklājas galvenokārt no Abavas senlejas krastiem un to nogāzēm. Jāņem vērā, ka Abavas senleja katrā gadalaikā būs atšķirīga. To vērts apmeklēt gan ievu un pieneņu laikā, gan vasaras karstumā, gan arī rudenī – zelta lapu laikā. Un tikpat labi to var darīt arī skaistā ziemas dienā. Katrā no šiem laikiem būs cita noskaņa un atšķirīgas fotogrāfijas.
Apskates objekti
1
Kuršu pilskalns
Arī Senču pilskalns, Baznīckalns un Velna gulta. Pirmo reizi minēts 1230. gadā kā viens no senās kuršu zemes Vanemas centriem. Ar šo objektu var sākt Abavas senlejas skaistāko skatu apzināšanu. Līdz pilskalna plakumam ved kāpnes, un no tā redzami senlejas vārti un upes ielejas kreisā krasta nogāze, kuras piekājē izvietojusies Jaunkandava.
2
Kandavas vecpilsēta
Lielo ielu ir vērts izstaigāt visā garumā, jo uz tās atrodas daudz ievērības cienīgu objektu, kā arī no tās paveras plašāki skati uz pilsētu un Abavas senleju.
3
Kandavas pilsdrupas, Pulvertornis
Ordeņa pili Bruņinieku pilskalnā cēla no 1253. līdz 1259.gadam, un tā bija Kandavas, Talsu un Sabiles novadu fogtu rezidence. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai pils aizsargmūru paliekas. No pilskalna paveras skaists skats uz Abavas senleju un iepretim esošo Jaunkandavu.
4
Greiļu kalns
Abavas senlejas dabas parka augstākā vieta, kurai iepretim upes ielejas pretējo krastu izrobo dziļās Imulas un Amulas gravas. Piekājē neliels auto stāvlaukums, augstāk – kāpnes un skatu platforma. Te var apjaust senlejas varenību.
5
Drubažu botānikas taka
Izveidota Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāzē, kur apskatāmas dažādu tipu pļavas, kadiķu nora, avoksnājs. Daļu no krasta nogāzēm visa gada garumā nogana dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi. Taka apskatāma gida pavadībā (gida tālr. 26473783).
6
Vīna kalns
Kurzemes hercogistes laikā pret dienvidiem vērstajā Abavas senlejas nogāzē atradās vīna dārzi. Vīnogulājus atsāka audzēt 1938. gadā pēc P. Gailīša ierosmes. Kopš 1999. gadā katru gadu jūlija 2. pusē Sabilē notiek Vīna svētki. Sabiles ģerbonī ir vīnogu ķekars.
7
Sabiles pilskalns
25 m augsto pilskalnu no divām pusēm norobežo gravas. 11.-17.gs. to apdzīvoja pārkuršotie lībieši, kas nodarbojās ar amatniecību.
8
Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs
Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē pēc tēlnieka O. Feldberga ierosmes 1992. gadā izveidots brīvdabas mākslas muzejs parks. Te var iepazīt laikmetīgās mākslas darbus, kā arī piedalīties mākslas simpozijos, radošajās darbnīcas un citos pasākumos.
9
Zviedru cepure
Sens pilskalns Abavas kreisā senkrasta nogāzē. Pēc sena nostāsta zviedru karavīri ar savām cepurēm to sabēruši virs sava ģenerāļa kapa. Tagad Zviedru cepures apkārtnē ziemā var braukt pa kalnu slēpošanas trasēm, bet vasarā – ar rodeļiem.
10
Abavas Velnakmens
Kaut arī akmens izmēri nav neko lieli (augstums 2,1 m, apkārtmērs 15 m), tas jau kopš 20. gs. sākuma ir kļuvis par populāru tūrisma objektu. No Abavas Velnakmens paveras lielisks skats uz Abavas ieleju.
Maršrutos izmantotie apraksti, foto un kartes ir veidoti sadarbībā ar tūrisma asociāciju Lauku ceļotājs (oriģinālie Lauku ceļotāja maršruti lejupielādējami elektroniski www.tures.celotajs.lv)
