aprīlis – oktobris
Maršruta karte
Apraksts
Laiks:
Attālums no Rīgas:
40 km
Pieturas punkti:
Ķemeri, Jaunķemeri, Bigauņciems, Lapmežciems, Ragaciems, Klapkalnciems, Valgums, Smārde, Ozolpils, Slampe, Lancenieki, Kaļķis, Kūdra
Garums:
120 km
Aptuvenais laiks:
1-2 dienas
Transporta veids:
auto
Piezīmes:
Satiksmes intensitātes ziņā noslogotais Rīgas – Ventspils autoceļa posms starp Sloku un Kūdru ir šaurs un ļoti sliktas kvalitātes.
Maršruts iekļauj Ķemeru nacionālā parka perimetru un sniedz labu priekšstatu par nacionālajā parkā un tā tuvākajā apkārtnē esošajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Ķemeru nacionālais parks veidots, lai aizsargātu mitrājus – seklo Rīgas jūras līča rietumu piekrasti, aizaugošos piejūras ezerus, plašo purvu masīvus, mitros mežus (dumbrājus) un palieņu pļavas kā nozīmīgu daudzu augu un dzīvnieku, īpaši ligzdojošo un migrējošo putnu dzīves vietas. Parka teritorijā atrodas viens no lielākajiem Latvijas purvu masīviem – Lielais Ķemeru tīrelis. Mūsdienās nacionālā parka teritorijā ir izveidotas izglītojošas dabas takas, velomaršruti, uzcelti trīs putnu vērošanas torņi un citi objekti. Lielais Ķemeru aplis ved cauri Ķemeriem un piekrastes zvejniekciemiem – Bigauņciemu, Lapmežciemu, Ragaciemu un Klapkalnciemu, kas izceļas ar savu krasta šarmu, iespējām iegādāties kūpinātas zivis un pasēdēt kādā no mazajiem krodziņiem. Aiz Smārdes maršruts nedaudz iziet ārpus nacionālā parka robežām un ietver bijušā Slampes pagasta interesantākos apskates objektus.
Apskates objekti
1
Kūdra
Neliela apdzīvota vieta, kuras apkārtnē jau izsenis iegūta kūdra un ārstniecības dūņas, kas izmantotas Ķemeru kūrortā. Kūdrā atrodas padomju laikā celtā dzelzsbetona rūpnīca, kura nodrošināja ar būvniecības materiāliem tagadējo Kauguru mikrorajonu.
2
Sēravota paviljons
Celts 19.-20.gs. mijā. Blakus tam Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem Ķirzaciņa.
3
Ķemeru viesnīca
Celta jaunklasicisma stilā, pazīstama kā “baltais kuģis”, uzskatīts kā valsts neatkarības simbols.
4
Ķemeru parks
Veidots kā ainavu parks 19. gs. vidū.
5
Lapmežciems
Piejūras ciems. Apskates objekti: Lapmežciema muzejs – pagasta, skolas un zvejniecības attīstības vēsture, Lapmežciema tautas nams – celts 1957. g. Mūsdienās atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka un kultūras pasākumu norises vieta.
6
Kaņieris
Stipri aizaudzis un sekls piejūras putniem bagāts ezers. Tā DA krastā atrodas. Laivu bāze (Kaņierī drīkst braukt tikai ar tajā īrētu laivu). Riekstu pussalā putnu vērošanas tornis.
7
Ragaciema Zivju tirgus
Iespēja iegādāties kūpinātas zivis.
8
Smārdes krogs
Kādreizējā vēsturiskā kroga vietā ar maltītes ieturēšanas iespējām. Ap 100 m austrumos no kroga 2. Pasaules kara laikā kritušo karavīru brāļu kapi un piemineklis.
9
Ozolpils
Latvijā audzēto un eksotiskos mājdzīvnieku apskates saimniecība – gaļas liellopi, kazas, mājputni un strausi, kā arī mežacūkas.
10
Kinopilsēta Cinevilla
Baltijā lielākā un iespaidīgākā publiskā brīvdabas dekorācija,kuras izveide aizsākās 2004. gadā kā filmas „Rīgas sargi”, vēlāk – kā uzņemšanas laukums J. Streiča filmai „Rūdolfa mantojums”. Te izvietots ieroču muzejs – Arsenāls (20. gs. dažādu periodu ieroči, uniformas un sadzīves priekšmeti), kā arī „Lāču” maizes ceptuve.
11
Džūkstes Pasaku muzejs
Iekārtots bijušā Džūkstes – Lancenieku skolā, kur ikviens var iepazīt mūsu „Pasaku tēva” – Anša Lerha-Puškaita devumu folkloras mantojuma vākšanā.
12
Krāču kalni (Krāckalni)
Viļņotu pauguru virkne, kas veidojusies Litorīnas jūras laikā, vējiem sapūšot augstu kāpu valni. Skaists skats uz Liliju ezeru. Iepretim ezeram, minētā ceļa austrumu pusē, pa dolomīta kāpnēm nokļūstam līdz piemineklim, kas veltīts 90 latviešu strēlniekiem, kas krituši 1917.gada kaujās.
Maršrutos izmantotie apraksti, foto un kartes ir veidoti sadarbībā ar tūrisma asociāciju Lauku ceļotājs (oriģinālie Lauku ceļotāja maršruti lejupielādējami elektroniski www.tures.celotajs.lv)
