viss gads
Maršruta karte
Apraksts
115 km (Ainaži)
Ainaži, Kuiviži, Salacgrīva, Svētciems, Vitrupe, Mantiņi, Tūja, Dunte
100 km
1 diena
auto
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta piekrastes teritorijā ietilpst divi dabas liegumi -- Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas liegums un Randu pļavas. Akmeņainās jūrmalas liegums ir ar dažāda izmēra laukakmeņiem klāts un nelieliem zemesragiem un līčiem izrobots krasta posms. Tā ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur posmā starp Tūju un Vitrupes ieteku jūras viļņu iespaidā izveidojušies dažus metrus augsti devona perioda smilšakmens atsegumi. Randu pļavu dabas liegums ir ar niedrēm un meldriem apaudzis piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem. Tā ir ļoti nozīmīga ūdensputnu atpūtas un retu augu sugu dzīves vieta. Pļavu iepazīšanai izveidots jauns putnu vērošanas tornis un dabas taka. Maršruts domāts tiem, kam vairāk patīk ceļot ar automašīnu, bet tajā pat laikā ar kājām veikt nelielus radiālus pārgājienus tuvākajā apkārtnē.
Apskates objekti
Ainaži
pilsēta izveidojusies sena lībiešu zvejnieku ciemata vietā. Apskates objekti: Ziemeļu mols, šaursliežu dzelzceļa stacijas ēka, Ainažu jūrskolas muzejs, blakus muzejam atrodas enkuru kolekcija un turpat netālu Ainažu bāka – vienīgā klasiskā šī rajona piekrastes bāka, Veides pils – iespaidīga un savdabīga no koka celta ēka iepretim Ainažu autoostai, Ainažu ugunsdzēsības muzejs, Randu pļavu taka – ap 1,5 km gara taka ar putnu vērošanas torni Rīgas jūras līča krastā.
Salacgrīva
Lielsalacas luterāņu baznīca - gotiskā stila baznīca celta 1853. gadā, Salacas pilskalns, Nēģu tači – Salacu augšpus Salacgrīvas šķērso trīs nēģu tači – senas nēģu ķeršanas ierīces – unikāls zvejas veids, Salacgrīvas muzejs. 1998. g. dibinātā muzeja ekspozīcija (Sila ielā 2) veltīta Salacgrīvas novadam un piekrastes zvejniecības tradīcijām.
Kempings Vējavas
Viena no retajām vietām Latvijā, kur, iepriekš vienojoties, var doties līdzi jūras zvejā (1 – 2 cilvēki), bet vakaros vērot nēģu un citu zivju sagatavošanas procesu. Turpat apskatāms jaunuzceltais nēģu tacis uz Svētupes.
Veczemju klintis
Iespaidīgākā un krāšņākā smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē. Viļņi te ir izveidojuši līdz 6 m augstu stāvkrastu, kur vairāku simtu metru garumā atsedzas sarkanas smilšakmens klintis ar seklām abrāzijas alām, nišām, grotām un citiem veidojumiem. Netālu atrodas Veczemu saimniecība, kur Rīgas kinostudija uzņēmusi Ilgo ceļu kāpās” un „Veco jūrnieka ligzdu”.
Tūjas mols un laivu steķi
Starp steķiem un Tūjas ķieģeļu fabriku bija izveidots sliežu ceļš, pa kuru transportēja labākās kvalitātes ķieģeļus. Pēckara gados „Dzeņu” krastā uzcēla zivju pārstrādes rūpnīcu, bet pāri steķiem – cauruli, pa kuru ar ventilatora palīdzību sūknēja zivis no kuģiem, kas bija piestājuši steķu galā.
Tūjas ķieģeļu fabrika
1935. gadā Tūjā darbojās ķieģeļu ceplis, kas ražošanā izmantoja apkārtnē esošās Devona perioda mālu iegulas. 1936. gadā uzsāka jaunās fabrikas celtniecību. Šeit ražoja arī augstas kvalitātes ķieģeļus, ar kuriem tika apšūts arī Rīgas Pulvertornis. Tagad fabrikas vietā ir pamests grausts, kas redzams no Tūjas centra, ejot jūras virzienā.
Liepupes luterāņu baznīca
Dievnamam ir netradicionāls plānojums un izkārtojums: altāris atrodas vidū, bet kancele virs altāra. Baznīcai ir arī savdabīgs zvanu tornis ar 1634. g. lietu zvanu. Tagadējo koka interjeru veidojuši Rīgas amatniecības vidusskolas audzēkņi. Blakus baznīcai atrodas vecās baznīcas drupas un mācītājmuiža, kur 18. gs. nogalē par mājskolotāju strādājis Garlībs Merķelis, kurš Liepupē novēroto izmantojis savā nozīmīgajā darbā “Latvieši”.
Minhauzena muzejs
Atjaunotajā ainavisko dīķu ieskautajā Duntes muižas kungu mājā izvietotā muzeja ekspozīcija iepazīstina ar leģendārā fantasta un melu karaļa barona Minhauzena piedzīvojumiem un dzīves gaitām. Te apskatāma unikālā vaska figūru kolekcija. Mežā izveidots vairākus km garš taku tīkls, pa kuru var aiziet līdz jūrai. Taku malās izvietoti dažādi ar Minhauzena tematiku saistīti koka tēli. Muižu ieskauj parks ar dižozoliem.
Arņa Preisa un Ingrīdas Žagatas keramikas darbnīcas
Lieliska iespēja darboties pašiem un iegādāties podniecības izstrādājumus.
Maršrutos izmantotie apraksti, foto un kartes ir veidoti sadarbībā ar tūrisma asociāciju Lauku ceļotājs (oriģinālie Lauku ceļotāja maršruti lejupielādējami elektroniski www.tures.celotajs.lv)