aprīlis – oktobris, arī skaistās ziemas dienas
Maršruta karte
Apraksts
80 km
Vitrupe, Mantiņi, Ķurmrags, Tūja
19 km
7 h
ar kājām
Maršruta veikšanai nepieciešami piemēroti apavi un zināma fiziskā sagatavotība. Vitrupei var pāriet pa tiltu. Pēc lietavām un palos Kurliņupītei un Zaķupei būs jābrien pāri
Vidzemes akmeņainā jūrmala ir ar dažāda lieluma laukakmeņiem klāts un nelieliem zemesragiem un līčiem izrobots Rīgas jūras līča austrumu krasta posms. Tā ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur jūras krastā viļņu iespaidā izveidojušies dažus metrus augsti Devona perioda smilšakmens atsegumi. Viens no izcilākajiem atsegumiem ir nepilnu puskilometru garās un līdz 4 m augstās Veczemu klintis, kuru apkaime ir labiekārtota. Šo piekrastes posmu būtiski izmainīja 2005. gada orkāns. Ziemās, kad ir bieza sniega sega, minēto posmu gar jūras krastu var izmantot arī braucieniem ar distanču slēpēm.
Apskates objekti
Meleku līcis
Pie Melekiem sākas dabas lieguma teritorija. Meleku krastmala būtiski mainījās 2005. g. orkāna laikā.
Kutkāju rags
Neliels, bet ļoti ainavisks un ar lieliem laukakmeņiem klāts zemesrags. No raga jau iztālēm redzams nākamais objekts – Veczemju klintis.
Veczemju klintis
Iespaidīgākā un krāšņākā smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē. Viļņi te ir izveidojuši līdz 4 m augstu stāvkrastu, kur vairāku simtu metru garumā atsedzas sarkanas smilšakmens klintis ar seklām abrāzijas alām, nišām, grotām un citiem veidojumiem. Netālu atrodas Veczemu saimniecība, kur Rīgas kinostudija uzņēmusi „Ilgo ceļu kāpās” un „Veco jūrnieka ligzdu”.
Rankuļrags
Nākamais izteiksmīgākais zemesrags, kas arī klāts ar dažāda lieluma laukakmeņiem.
Zivtiņu atsegumi
Iespaidīga smilšakmens atsegumu virkne, kas izveidojās pēc 2005. g. orkāna.
Ežurgu klintis
Pie dažus metrus augstajām klintīm pavasaros un pēc lietavām veidojas divi nelieli sezonāli ūdenskritumi.
Ķurmrags
Viens no izteiktākajiem Rīgas jūras līča Vidzemes krasta zemesragiem. Ķurmraga apkārtnē jūrā viļņu un ledus torosēšanās rezultātā ir izveidojušies plaši laukakmeņu krāvumi un no smilšakmens iežiem sastāvoši stāvkrasti. Ķurmraga vecās bākas paliekas – uz jūras pusi sagāzies navigācijas vaduguns korpuss, kas vēl pirms aptuveni piecpadsmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā.
Tūjas mols un laivu steķi
Starp steķiem un Tūjas ķieģeļu fabriku bija izveidots sliežu ceļš, pa kuru transportēja labākās kvalitātes ķieģeļus. Pēckara gados „Dzeņu” krastā uzcēla zivju pārstrādes rūpnīcu, bet pāri steķiem – cauruli, pa kuru ar ventilatora palīdzību sūknēja zivis no kuģiem, kas bija piestājuši steķu galā.
Tūjas atsegums
Ainavisks jūras viļņu izskalots smilšakmens atsegums dienvidos no Zaķupes ietekas.
Tūjas ķieģeļu fabrika
1935. gadā Tūjā darbojās ķieģeļu ceplis, kas ražošanā izmantoja apkārtnē esošās Devona perioda mālu iegulas. 1936. gadā uzsāka jaunās fabrikas celtniecību. Šeit ražoja arī augstas kvalitātes ķieģeļus, ar kuriem tika apšūts arī Rīgas Pulvertornis. Tagad fabrikas vietā ir pamests grausts, kas redzams no Tūjas centra, ejot jūras virzienā.
Maršrutos izmantotie apraksti, foto un kartes ir veidoti sadarbībā ar tūrisma asociāciju Lauku ceļotājs (oriģinālie Lauku ceļotāja maršruti lejupielādējami elektroniski www.tures.celotajs.lv)